TŪLĪTĒJAI PUBLICĒŠANAI

Papildus informācijai kontaktēties ar

Maiku Džonsonu

Tālrunis: 371 – 6 - 721-0180

Tūrisma birojs “Patricija”

Elizabetes iela 22-6

Rīga LV1050 Latvija

2005. gada 13. decembris

 

Ziemassvētku eglītes tradīcijas aizsākās 1510. gadā Rīgā. Daudzkārt tiek kļūdaini minēts, ka to sākums ir Mārtiņa Lutera Ziemassvētku eglītē.

 

Meklējot faktus par Ziemassvētku eglītes izcelsmi, mums ir jāatgriežas tālā pagātnē. Stāsts par Ziemassvētku eglīti bija salikums no vairākiem faktiem, leģendām, un paražām, kas aizsākās Baltijas jūras valstīs un Ziemeļvācijā. Balstoties uz vairākiem faktiem, pirmais dokumentētais mūžzaļā koka Ziemassvētku svinēšanas notikums bija Rīgā.   

 

(PRWEB.) 2005. gada 13. decembris. Nedēļu pirms Ziemassvētkiem, kad Ziemassvētku vecīša rūķi cītīgi gatavojas Saulgriežu vakaram, noskaidrosim precīzāk faktus ap Ziemassvētku koku. Vairāki aplami avoti sasaista Pirmo Ziemassvētku koku un Mārtiņa Lutera meža pastaigu pie Rīgas 1510. gadā. Šajā apgalvojumā nepatiess ir fakts par M. Lutera viesošanos Rīgā. Tādas nav bijis. Mārtiņa Lutera eglīte patiesībā  parādījās  aptuveni desmit gadus vēlāk .

 

Pēc tūrisma firmas “Patricija” vadītāja Maika Džonsona domām, meklējot  faktus par Ziemassvētku koka izcelsmi, mums ir jāatgriežas tālā pagātnē. Mēs uzzinām, ka stāsts par Ziemassvētku koku, tāpat kā par Ziemassvētku vecīti, bija salikums no vairākiem faktiem, leģendām, un paražām, kas aizsākās Baltijas jūras valstīs un Ziemeļvācijā. Atsaucoties uz Starptautiskajiem Ziemassvētku arhīviem, http://www.christmasarchives.com/, šajā stāstā ir atrodama arī intriga.

 

Grāfiene Marija Hūberte von Štaufere Starptautisko Ziemassvētku arhīvu pārstāvē Lielbritānijā, tūrisma firmai ‘Patricija’ nosūtījusi sekojošu ziņu: “Es ceru, ka Jums nav iebildumu, bet tā kā Rīgai ir bijusi ļoti svarīga vieta pirmā Ziemassvētku koka vēsturē, domāju, ka jums manis nosūtītā informācija var noderēt. Tādējādi Jūs izvairīsieties no nepareizas un maldīgas informācijas sniegšanas”. 

 

Par Rīgas un Mārtiņa Lutera kokiem ir atšķirīgas atsauces. Patiesībā, ļoti maz  ir zināms par oriģinālo Rīgas koku, tikai ka tas ir bijis mūžzaļais koks, ko svētku ceremonijā izmantoja Melngalvju brālības biedri, kuri nēsāja melnas cepures, un pēc ceremonijas koks tika sadedzināts. Šis bija vēl viens pagānu un kristiešu tradīciju sajaukums, tāpat kā daudzas citas paražas citviet Centrālajā un Ziemeļeiropā. 

 

Rīgas Melngalvju Nama izpilddirektors Ojārs Spārītis apliecināja, ka vēsturiska informācija par tradicionālo “Ziemassvētku koku” ir kopš 1476. gada, kas ticis rotāts Ziemassvētkiem. Melngalvju šrāgas sniedz informāciju par 1510. gada ziemas tradīcijām un atsaucas uz agrāku šādu notikumu 1476. gadā. Tāpat tie norāda, ka koks tika pušķots, bet mums, ņemot vērā viduslaiku paražas, jāizdara secinājums, ka pušķot to varēja vienīgi ar lentēm, kaltētiem ziediem, salmu pinuma lellēm un, iespējams, augļiem. Vēlāk šis “koks” kas varēja arī nebūt egle, bet gan tikai no koka nūjām veidota “instalācija”, ar dziesmām un dejām tika iznests ārpus svinību nama, kuru tas bija greznojis visu Ziemassvētku laiku, un tika sadedzināts turpat Rātslaukumā ap 6 janvāri. Melngalvju brālības šrāgas liecina par līdzīgu tradīciju arī Tallinā (tolaik Rēvelē) 1514. gadā.     http://www.rigatree.lv/lv/ 

 

Lai atjaunotu senās Ziemassvētku tradīcijas Rīgā, 2001. gadā atsāka gadskārtējo Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā, vietā, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojumā. http://www.riga-christmasmarket.com/ 

 

Fotoattēli var tikt brīvi izmantoti preses publikācijām. Izmantošanai citiem mērķiem ir nepieciešams saņemt SIA “Patricija” rakstisku atļauju. 

 

Lai saņemtu sīkāku informāciju, lūdzu kontaktēties ar Ziemassvētku vecīša palīgu Maiku Džonsonu.6- 721 0180



English language Press Release  www.prweb.com/releases/2005/12/prweb320484.htm

 

###